Arnolds Viļumsons

Neatkarības bataljona seržants. 1921. gadā apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni  (LKO) Nr. 927.

Dzimis 1898. gada  4. oktobrī Rūjienā. Pamatskolas izglītība. Pēc skolas beigšanas iesaukts krievu armijā, dienējis 8. Valmieras latviešu strēlnieku pulkā, kur 1917. gadā beidzis mācību komandu.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. gada 17. decembrī, par kauju nopelniem paaugstināts par seržantu.

1919.gada 22. martā Babītes pagastā pie Bataru un Sarmu mājām Kalnciema šosejas malā A.Viļumsons, neskatoties uz lielo ienaidnieku pārspēku, atklāja uguni no ložmetēja un aizrāva cīņā citus sev līdzi, tā lielā mērā izglābdams mūsu karaspēka stāvokli.

Pēc Rīgas atbrīvošanas līdz 1921. gada 21. februārim dienējis 1. Liepājas kājnieku pulkā. Pēc tam dzīvojis Rīgā, strādājis par vecāko kārtībnieku Rīgas pilsētas 1.policijas iecirknī. Miris 1937. gada 7. oktobrī .  Apbedīts Rīgas Brāļu kapos.