Jānis Vīndedzis

Latgales partizānu pulka pulkvedis-leitnants. 1920. gadā apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni (LKO) Nr. 100.

Dzimis 1892. gada februārī Kačānu muižā Lietuvā,  Skaistkalnes apkaimē. Beidzis Bauskas pilsētas skolu. Strādājis par skolotāju Bauskā. No 1914. gada līdz1916. gadam apmeklējis Pleskavas skolotāju semināru. Krievu armijā iesaukts 1916. gadā,  beidzis Konstantīna karaskolu Kijevā. Pēc tam 235. pulka sastāvā piedalījies kaujās Karpatos, apbalvots ar III šķiras Staņislava ordeni. 1918. gada janvārī atkal iestājies skolotāju institūtā un tā paša gada pavasarī to beidzis. Pēc tam strādājis Balvu tirdzniecības skolā.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada jūnija sākumā. No sīkām partizānu nodaļām saformējis lielāku vienību, kas 5. jūlijā izveidojās par Latgales partizānu pulku. Sākumā komandējis visu pulku, tad no oktobra 1. bataljonu. Par kauju nopelniem Kokorevas-Baltinavas rajonā  1919. gada oktobrī paaugstināts par kapteini, 1920. gada 10. janvārī par pulkvedi-leitnantu.

1929.gada naktī no 11. uz 12. maiju Latgalē J.Vīndedzis ar trīs rotām devās ienaidnieka aizmugurē, straujā uzbrukumā pie Zorinas sādžas uz Daugavpils-Petrogradas šosejas, neskatoties uz ienaidnieka spēcīgo uguni, saņēma divus lielgabalus un daudz citu trofeju. Pēc tam, neskatoties uz pretinieka bruņumašīnu uzbrukumu, izveda trofejas mūsu pusē.

Pēc brīvības cīņām dienējis 11. Dobeles kājnieku  pulkā kā  bataljona komandieris. Piešķirta jaunsaimniecība Bauskas apriņķa Vecmuižā. 1925. gada decembrī aizbraucis uz Franciju un gatavojies iestāties Francijas kara akadēmijā, bet 1926. gada 3. janvārī pēc neveiksmīgas operācijas tur miris.  Apbedīts Rīgas Brāļu kapos.