Jūlijs Zālītis

6.Rīgas kājnieku pulka kareivis. 1924. gadā apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni (LKO) Nr. 1693.

Dzimis 1895. gada 10. decembrī Brantu (Launkalnes) pagastā. Beidzis pamatskolu Rīgā, apguvis kurpnieka amatu. Krievu armijā iesaukts 1915. gada maijā, dienējis 78. Novoginskas pulkā. 1915. gada 1. novembrī pie Daugavpils kritis vācu gūstā, no kura atgriezies 1918. gada novembrī. Apbalvots ar Jura krusta IV šķiru un medaļu.

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 27. maijā, piedalījies visās 6. Rīgas kājnieku pulka izcīnītajās kaujās.

1919.gada naktī uz 4. novembri pie Anniņmuižas, zem spēcīgas ienaidnieka uguns uzbrūkot nocietinātajai Zeibotu mājai, J.Zālītis pēc vada komandiera nāves uzņēmās vada komandēšanu, veda kareivjus triecienā un iekaroja Zeibotus, kur ieguva divus ložmetējus; pēc tam turpināja uzbrukumu.

Atvaļināts 1921. gada 28. februārī. Dzīvojis Rīgā, bijis jaunākais policists 12. policijas iecirknī. Vēlāk no dienesta atvaļināts, bijis pārdevējs avīžu kioskā. Piešķirta jaunsaimniecība  Īles muižā un apbūves gabals Rīgas Jūrmalā. Miris 1935. gada 21. novembrī un apbedīts Rīgas Brāļu kapos.