Jorģis Zemitāns

Ziemeļlatvijas brigādes komandieris. 1924. gadā apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni (LKO) Nr. 1678.

Dzimis 1873. gada 23. februārī Skrīveru pagasta lauksaimnieka ģimenē. Izglītojies pašmācības ceļā, izturējis brīvprātīgā eksāmenu Jelgavas reālskolā. 1892. gadā brīvprātīgi iestājies 107. Troickas kājnieku pulkā, 1895. gadā komandēts uz Viļņas karaskolu. 1897. gadā to beidzis un līdz 1. pasaules karam dienējis 116. Malojaroslavas kājnieku pulkā Rīgā. 1914. gadā kā štabskapitāns ar pulku devies uz fronti un piedalījies apmēram 17 kaujās Austrumprūsijā. 1915. gada 21. februārī Augustovas mežos kritis gūstā. Apbalvots ar Vladimira IV šķiras ordeni. No gūsta atgriezies 1918. gada 3. decembrī.

Latvijas   armijā   iestājies  brīvprātīgi 1918. gada 7. decembrī kā Rīgas apsardzības 2. rotas komandieris un karaspēka formētājs. Pēc Rīgas krišanas komandēts uz Igauniju Latvijas pilnvarotā militārā pārstāvja amatā. No 1919. gada 2. februāra bijis Ziemeļlatvijas brigādes virspavēlnieks. Tieši viņam pieder galvenie nopelni Ziemeļlatvijas bruņoto spēku radīšanā un apvienošanā, kā arī brīvības cīņās Vidzemē.

Ar III šķiras LKO apbalvots par to,  ka 1919. gada sākumā noorganizēja mūsu spēkus Ziemeļvidzemē,  to priekšgalā iesāka mūsu valsts atbrīvošanu no skaitā un bruņojumā pārākiem lieliniekiem, un jūnijā, kad pie Cēsīm tika sakautas vācu landesvēra un dzelzs divīzijas daļas, vajāja tās līdz pat Rīgai, tā atbrīvodams visu Ziemeļvidzemi.

Pēc uzvaras pār landesvēru J.Zemitāns 15. jūlijā iecelts par 2. Vidzemes divīzijas komandieri. Viņš pārzinājis Rīgas un tās apkārtnes aizsardzību kā Dienvidu frontes pavēlnieks. Šajā amatā bija līdz 12. oktobrim,  kad viņa vietā iecelts ģenerālis M.Peniķis. Tālāk darbojies kara likumprojektu un reglamentu izstrādes komisijās, bijis pagaidu loceklis kara tiesā. 1922. gada 1. aprīlī atvaļināts no armijas štatu samazināšanas dēļ. Miris 1928. gada 16. janvārī  un apbedīts Rīgas Brāļu kapos. 1995. gada 27. septembrī J.Zemitānam uzstādīts piemineklis Zemitāna laukumā Rīgā. Viņa vārdā nodēvēta dzelzceļa stacija Rīgā un arī gaisa pārvads pār dzelzceļu. Zemitāna tilts atklāts 1985. gadā. Oficiāli gaisa tiltam, kas savieno centru ar Purvciermu, nosaukums piešķirts 2014. gadā.